Mīlestība un kļūdas. Nedrošs līdzsvars

Man bija tā iespēja apmeklēt V.Majakovska teātra viesizrādi “Mīlestība un kļūdas. Nedrošs līdzsvars”  Dailes teātrī 9.decembrī. Biļetes man bija tās lētākās par 15 Ls  22. rindā, taču izrādi varēja perfekti redzēt. Cenas pirmajās rindās bija ap 50-60 Ls, kas ir nedauz par augstu. Pieprasījums pēc izrādes bija augsts un teātrī bija ierīkotas papildu vietas. Pārsvarā apmeklētāji bija krievu tautības, sākoties otrajam cēlieniem daudzi nebija savās vietās, un patstāvīgi kādam zvanīja telefons.

Izrāde man nepatika  sižeta dēļ, jo bija izspēlēta situācija par draugiem, kas ir ieradušies uz tā saucamām labāko draugu mājām kā nelūgtie viesi, kurus  izrādes beigās  izmet no mājām. Dzīvē man bija līdzīga situācija, kad aizbraucot pie sava labākā drauga ciemos savā dzimšanas dienā, kuru nebiju redzējis jau ilgāku laiku, viņš nākamajā dienā vienkārši saka brauciet prom un uz redzēšanos. Kādu pusgadu kopš tā laika viņu neesmu redzējis un zvanījis. Tikai manā situācijā es biju lūgtais viesis atšķirībā no izrādes varoņiem, kas nelūgti ielaužas mājā.

Perfekts bija lugas sākums un nobeigums, kad ģimene spēlē klasisko mūziku, kuras nosaukumu es diemžēl nezinu. Man patika tango mūzikas skaņas izrādes starplaikos un Olgas Prokofjevas tēlojums, kas bija smieklīgs un ļoti pārliecinoš.  Mans kopējais izrādes vērtējums 6/10.

Izrāde: Mīlestība un kļūdas. Nedrošs līdzsvars 2 cēlienos, Edvards Olbī

Lomās :Jevgēnija Simonova, Mihails Filippovs, Olga Prokofjeva, Nadežda Butirceva, Zoja Kaidanovska, Ludmila Ivanilova, Jevgēnijs Paramonovs, Viktors Zaporožskis;  Izrāžu režisors inscenētājs Sergejs Arcibaševs

Kerija.Retrospekcija

Man bija tā laime 23.septembrī apmeklēt mūziklu “Kerija.Retrospekcija”  Nacionālā Teātrī. Pirms 30 gadiem pēc šī darba motīviem tapa Raimonda Paula un Jāņa Petera mūzikls “Māsa Kerija”.  Izrāde veidota kā retrospekcija – Kerija, slavena aktrise, stāsta par savu dzīvi tagadnē un aktieri spēlē lomas pagātnē.

Sēdēju es trešajā rindā ar savu meiteni, kas varbūt bija pa tuvu nedaudz. Izbaudīju mūzikla noformējumu ar Brodvejas tipa elementiem, kas dinamiski mainījās. Mūziklā bija laba aktieru spēle, gan galveno lomu, gan fona spēlētāju kā jūrnieku un stepa dejotāju.  Galvenā aktrise Dita Lūriņa, Kerija,  lieliski dziedāja, sevišķi fināla dziesmu “‘O Kerij mana Kerij”. Izrāde kopumā atstāja dalītas jūtas – spēcīga aktieru spēle ar labu izrādes noformējumu, maestro Raimonda Paula klavieru spēle,  taču mūzikls bija skumjš mīlas stāsts. Esmu bijis uz Nacionālo teātri šogad uz izrādēm “Adata”, “Agrā Rūsa” un “Kerija.Retrospekcija”, visas izrādes bija skumjas ar traģiskiem momentiem un kāds no galveniem aktieriem mirst vai nokļūst cietumā izrādes beigās. Papētīju Nacionālā Teātra programmiņu un vairumā izrādes ir traģēdijas, episki stātsi, drāmas un maz komēdijas. Ja Jums patīk melodrāmas ar melnbalti stilizētu noformējumu, tēma par mākslinieku privāto dzīvi, mīlestību un vietulību, tad tā ir Jūsu izrāde, mūzikls kopumā ir virspusējs un emocionāli vēss.

Aktieru spēle: 9/10

Skaņa: 9/10

Dejošana: 10/10

Mūzikla Noformējums: 9/10

Mans mūzikla “Kerija.Retrospekcija” vērtējums: 6/10

Manu sievu sauc Moriss

Vakar, 2008.gada 18.septembrī, biju uz Dailes Teātra sezonas atklāšanas pirmizrādi “Manu sievu sauc Moriss”.  Pārģēbšanās komēdijā visas lomas tēlo vīrieši (arī sieviešu lomas), izņemot skaisto Ievu Pļavinieci, kura dzied un spēlē, kā arī fantastiski izskatās! Neiesaku apmeklēt izrādi, ja nepatīk komēdijas tēma par gejiem un transvestītiem.

Kad Mikelandželo veidoja savu Dāvidu, viņš kļuva par citu cilvēku. Kad Pols Verlēns satika jauno Artūru Rembo, viņš aizmirsa savu ģimeni. Bet, kad Žoržs satiek asociācijas „Iemīli savu tuvāko” aktīvistu Morisu, viņš vairs nevalda pār sevi.

Neuzticīgi, greizsirdīgi neveiksminieki vīri un krāpnieces sievas, laulāto draugu kaislības un ģimenes skandāli – komiskas un traģikomiskas situācijas tiek izspēlētas vodeviļas pikantajā vieglumā. Situāciju komēdijas attiecības, kas samudžinās arvien vairāk, atklāj slepenos instinktus, atgādinot par šarmanto filmu „Džezā tikai meitenes” un tās vīriešiem, kuri pārģērbjas par sievietēm. Katrā vīrietī ir sievišķais sākums, kam var būt un var arī nebūt sakara ar kleitu, zeķu un augstpapēžu kurpju valkāšanu. Dzīve ir spēle. Taču spēles ar pārģērbšanos nekad nav nevainīgas, un spēlētājs viegli kļūst par savas spēles upuri.

Vislabākais bija izrādes pārtraukumā, kad varēja aiziet uz bufeti un apspriest lielisko aktieru spēl, kā viņi dzied un smīdina tautu ar savu orģinalitāti un iestudēšnas mākslu. Izrādes beigās skatītāji aplaudēja un režisors izteica pateicību un gadarījumu par iestudēto izrādi! Iesaku šo izrādi kā jauka laika pavadīšanu, lai gardi pasmietos kaut vai par Žoržu Siksnu vai redzētu Maikla Džeksona deju.  Man ļoti patika aktieru spēle, noformējums, skaņa un kopējā atmosfēra!

Atmosfēra: 9/10

Aktieri: 10/10

Noformējums 10/10

Skaņa 10/10

Izrādes nagla: Ieva pļaviniece spēlēja uz Doma ērģelēm

Mans izrādes vērtējums: 9/10